Vientulība.

Vai tu zini cik daudz cilvēki ir vientuļi? Daudzi cīnās ar vientulību, pat visā pasaulē.  Kas tas ir vientulība?  Daudziem tas  nāk jau no bērnības. Tas ir gars , kas var nākt arī  no paaudzes uz paaudzi kā mantojums. Tas bija  vecvecākiem, kas sagādāja daudz ciešanas. Piemēram, tava paudzē ir bijusi tikai šķirtas laulības, vairākas, atkartotas laulības un beigās paliec viens. Iepazīšanās beidzas ar šķiršanos. Iespējams esi skaists izgītots, darbīgs, bet ļoti vientuļš.

Vientulība – cilvēks dzīvo savā pasaulē un jūtas ka nevienam nav vajadzīgs. Citiem tas ir viegli panesams, bet citiem tas sagādā lielu noskumšanu.

2.Kor.7;10 Jo dievišķas skumjas dod atgriešanās svētību, ko neviens nenožēlos; bet pasaulīgās skumjas nes nāvi.

Bieži vien bērnu skolā izsmej, vai apģērbu dēļ vai citu iemeslu dēļ. Tāpat mājās ģimenē smej vai nicina nosaucot sliktos vārdos : tu nekam nederi, esi stulbs kā tavs tēvs utt

Vientulība ir saistīts ar nedrošību, depresiju un sevis žēlošana…

Dievs ir radījis cilvēku, lai būtu attiecībās ar cilvēku un nebūtu vientuļš.

Sal. māc.4; 9-11 Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm;  ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ!  Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats? 

Kad Ādams tika radīts, Dievs radīja daudz dzīvnieku, Dievs radīja lielus jūras zvērus un visus dzīvus radījumus, kas rāpo un pulkiem mudž ūdeņos,  un ikvienu spārnainu putnu. Pat Dievs bija Ādamam vienmer līdzās un tomēr viņam kaut kas trūka. Neviens nevarēja aizstāt, kā vienīgi cilvēks kas ir līdzīgs Ādamam viņu dvēselei. Dievs to redzēja un radīja atbilstošu viņam, tuvu, mīļu personu. Tas nebija Dieva planos ka cilvēks pēc kaut kā ilgotos un būtu vientuļš.

1.Moz.2;18 Un Dievs Tas Kungs sacīja: “Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas atbilstu viņam.”

Vientulība ir tā, kas ierokas sevī un neredz apkārtējos ka var dzīvot savādāk. Vientulība netic  ka Dievs  mīl, jo to nespēj, jo visa uzmanība ir versta uz sevi ka nevienam neesi vajadzīgs.

Bet bieži vien Dievs ieved pat vientulībā, lai mainītu tevi un ievestu aicinājumā, lai parādītu Dieva plānus un Viņa ceļus. Lai ieraudzītu ar garīgām acīm ka Viņa roka ir pāri visam, kas palīdz un dotu uzvaru.

Jer.15;17-20  Es nekad neesmu sēdējis zobgaļu un pēlēju sabiedrībā, lai sevi uzjautrinātu; Tavas rokas vadīts, es sēdēju vientulībā, jo Tu mani pildīji ar nepatiku. Kādēļ manas sāpes ir bez gala un mana brūce tik dziļa, ka tā nav dziedināma? Vai tad Tu gribi man būt kā maldinātājs strauts, kā ūdens plūdums, uz ko nevar paļauties?Tādēļ Tas Kungs man sacīja tā: “Ja tu piegriezīsies Man, tad Es tevi paturēšu pie Sevis, lai tu Man no jauna drīkstētu kalpot; ja tu izšķirsi patiesi vērtīgo no niecīgā, tad tu būsi it kā Mana mute. Lai tie tad griežas pie tevis un ne tu pie viņiem. Tad Es tevi darīšu pret šo tautu par augsti uzceltu un stipru vara mūri, ka tie, ja tie tev uzbruktu, tevi nepārspēs, jo Es esmu ar tevi, lai tev palīdzētu, tevi glābtu un tev piešķirtu uzvaru,” – tā saka Tas Kungs.

Īpaši vientulību piedzīvo cilvēki kas pēc aktīva darba aiziet pensijā. Tad draugu logs samazinās.

Salamans saka: Sal.māc.4; 8 tur ir kāds, kas ir viens pats bez draugiem; un nav viņam ne dēla, ne brāļa, un tomēr viņš nemitas pūlēties līdz nāvei, un viņa acis nevar beigt skatīties sakrātajās bagātībās. Patiesībā viņam taču būtu jāsaka: kam par labu es nopūlos līdz nāvei un neatļaujos sev nekāda prieka? – Arī tā ir niecība un greiza rīcība. 

Vēl grūtāk ir tiem, kas ir palikuši vieni bez dzīves drauga. Kāds no viņiem nomirst. Tie, kas piedzīvo vientulību, grūtāk viņiem ir panest brīvdienas un svētku laikus (īpaši kuriem nav ģimenes) Sirdī paliek noskumšana domājot: visiem ir tuvi cilvēki blakām, bet es esmu viens, neviens mani negaida…Tāds cilvēks ieslēdzas viens savā namā, zinot ka nevienam nav vajadzīgs vientuļnieks.

Kada sieviete nobēdājusies stastīja: Nadīne tika uzaicināta uz kafeinīcu uz saviesīgu vakaru. Viņa tam ļoti gatavojās, jo nekad viena tādas vietas neapmeklēja. Uzvilkusi pašas labākās drēbes, sirdī bija prieks, beidzot satiksies ar draugiem  un jauki pavadīs laiku. Visi bija atnakuši ar savām ,,otrām pusēm,, Viņa ilgi sēdēja viena ierāvusies, netika iesaistīta sarunu lokā, un tikpat klusi viņa piecēlās un aizgaja. Iespējams, ka viņi nepamanīja manu aiziešanu tā stastīja Nadīne. Diemžēl daudzi vientulības mākti sāk piekopt nepareizu dzīves veidu, sāk lietot alkoholu, vai citas sliktas lietas, lai nejustos viens. Ir cilvēki kas dzīvo bēdās, zaudējot kādu mīļu cilvēku. Sērojot velns ievelk vairāk savos slazdos. Lai partrauku gadiem ilgi skumt, ir jānovelk sēru drēbes.

Iespējams esi dzirdējis ka daudzi bijušie slavenības, jūtas vienuļi. Īpaši, kas jau aizgājuši pelnītā atpūtā. Tad kad cilvēks bija vajadzīgs bija viss, nauda, draugi. Bet tad, liekas, ka izstumts no tā loka, nevienam nav vairs vajadzīgs. Ir pat gadījumi, ka  izdara  pašnāvību jo depresija ņem virsroku.

Jezus teica: Mt.11;28,29 Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.

Bez Dieva cilvēks nevar iziet no noskumšanas. Tikai Jēzus Kristus ir atbilde visam. Vientulība,  dvēsele savainota un nes noskumšanu. Pirmkart, jasaprot, ka bez Dieva šo smagumu, šo nastu cilvēks nevar panest. Jaizmaina domāšana. Katram ir vajadzīga draudze, tuvi mīļi cilvēki kas mīl Dievu. Draudze ir kā ģimene, kas var atrast savu vietu šajā ģimenē. Draudzē ir ļoti vajadzīgi cilvēki kas no sirds grib kalpot Tam Kungam. Darot Dieva darbu ir prieks un nekad nejutīsies viens atstāts. Tāds vārds vientulība, būs svešs.Vientulība būs mirusi. Esmu daudz liecības dzirdējusi, ka Dievam kalpojot nav laika vairs domāt par vientulību. Vientulības autors ir velns.

Bībelē mēs lasām daudz par Davidu, arī viņam bija šīs cīņas, bet viņš meklēja Dievu. Dāvids jutās bieži vientuļš savā dvēselē:

P.S.25;16,17 Pievērsies man un esi žēlīgs, jo es esmu vientulis un lielās bēdās!17 Bailība pārņem manu sirdi, izved mani no manām bēdām! P.S.13;2,3 Cik ilgi, ak, Kungs, Tu neliksies zinis par mani, cik ilgi Tu apslēpsi Savu vaigu no manis?  Cik ilgi man būs glabāt rūpes savā dvēselē, diendienā bēdāties savā sirdī? Cik ilgi mans ienaidnieks pacelsies pār mani?  

Vientulībai zāles nav. Mīlestība ( Dievs ir Mīlestība) ir vienīgās zāles pret vientulību. Izmaini domas. Kol.3;2 Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.

Ja gribi zūdīties vai skaļi izteikt savu sāpi vai problēmu, to dari Dieva priekšā jo Viņš dzird un var palīdzēt. Tici man, cilvēks nevar palīdzēt.

 Fil.4;6-8 Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū. Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!

Tikai Jēzus zina ko nozīmē, ka esi viens vai atstāts. Pirms krustā sišanas mācekļi viņu atstāja. Tad kad Jēzus nesa mūsu grēkus tur bija arī vientulība. Tas grēku smagums viņu nospieda un Viņs griezās pie Debesu Tēva. Jēzus bija apkrauts ar mūsu grēkiem, pat Tēvs novērsa Savu skatu, jo bija grūti skatīties uz pasaules grēkiem ko Jēzus nesa. Jēzus pie krusta teica: Mk.15; 34 Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams: “Eloī, Eloī, lamā zabahtani?” Tas ir tulkots: “Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?” 

Tikai Jēzū Kristū ir atbilde. Viņš zin kas ir vientulība, kas ir kardinājumi.Viņš pats to izcieta lai varētu palīdzēt mums ar to tikt galā.

Ēb.2; 18 Jo tāpēc, ka Viņš pats kārdināts un cietis, Viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti. 

 

Jēzus Kristus Dieva Dēls tevi mīl. Tā ir vienīgā mīlestība pa īstam.

Vientulībai –nē!