Saruna lidmašīnā

Sveicināti! Savas mātes piemiņai, turpinu mājaslapā ievietot savas mātes atmiņas, dievkalpojuma materiālus un citus rakstus. Šoreiz fragments no viņas 2017.gadā izdotās grāmatas “Kristus liecinieks”.

Saruna lidmašīnā.

Bija trīs stundu garš lidojums. Biju priecīga, ka blakus man sēdēja jauka kundzīte ap 65, jo varējām patērzēt, runāšana notika dzimtajā valodā (latviešu). Anitas kundze bija ļoti runīga, likās, ka svešā zemē neviens nedeva iespēju viņai brīvi parunāties. Lai izteiktu savas domas, ir vajadzīgs, lai arī kāds tevī klausās.

Anita: Mēs ar vīru bieži braucam pa visu pasauli, nav tādas vietas, kur nesam bijuši. Jā, jā daudzus tūkstošus (naudas) esam maksājuši par tiem braucieniem. Mēs ar naudu neskopojamies. Mums ir sava saimniecība un ir naudiņa… Tagad viņš (vīrs) palika mājās, jo gotiņai katru brīdi teliņš atskries. Mēs jau esam tādi, kam interesē māksla, teātri, muzeji, operas. Citam dzīvē nav nekādas vērtības. Ziniet, mēs, latvieši, varam lepoties ar mūsu mākslu, nekur nav tik skaisti mākslas darbi kā Latvijā. Kad biju pie meitas Anglijā, tūlīt apmeklēju operu. Nu nevar salīdzināt ar mūsējiem… Vai tad jūs neskatījāties to operu … un to dziedātāju…?

Anita nosauca daudzu slavenu cilvēku vārdus gan mākslā, gan operā, gan teātrī, gan kino un cituviet. Viņas pārsteigums bija tik liels, ka es maz zināju viņas mīļotos nosauktos varoņus.

Anita: Kā jūs varat dzīvot, to nezinot, apžēliņ … jūs visu savu dzīvi esat pazaudējusi. Ziniet, man vēl rīt jāpaspēj uz to operu, tur taču spēlēs tas (nosaucot vārdu) … nu jā, jūs taču viņu nezināt…

Nesen es atbraucu no Turcijas, jo man bija steidzīgi jāierodas Rīgā onkoloģiskajā nodaļā. Es taisni no lidmašīnas biju slimnīcā, mans vecītis manas mantas no lidmašīnas aizveda uz mājām. Redziet, gadu atpakaļ man konstatēju krūts vēzi, man to izgrieza, noņemot krūti, tikai roka tāda pašvakāka, jo pie operācijas krūts pusē izgrieza visus limfmezglus, lai nerastos metafāzes. Naudiņu lielu samaksāju. Tagad ārsts mani labi pazīst, arī māsiņām maksāju… Šodien jau nevar tā… Es konsultējos ar dakterīti, kā jau ar savu cilvēku, un viņa man ieteica, lai dzemdi arī ņem ārā, drošs paliek drošs. Vēzis jau nav joka lieta, tas var pārmesties arī tur. Kaut gan man ar to problēmas nav, tā vieta ir vesela, bet, ja ārsts to saka, tad lai ņem ārā, man  vēl naudiņas ir, ko maksāt. Un tā es no Turcijas taisni uz operācijas galda.

Es: Anitas kundze, man gan nav tik bagātīgas zināšanas par mākslas pasauli, bet es gribu jums pastāstīt par dzīvības devēju, jo mūsu dzīve, dzīvība un liktenis ir Viņa rokās un tas ir Jēzus. Mēs pazaudējam savu dzīvi tad, kad nepieņemam Viņu, vai negribam zināt par Viņu. Būs diena, ka mēs katrs viņu satiksim. Svarīgi būs tas, vai mēs pazīstam Jēzu…

Anita: Jūs man te nejaucat galvu ar to savu Jēzu. Man tas neinteresē, tas jūsu Dievs. Es pati esmu dievs. Es esmu katoliete, kas man ir vajadzīgs, to es zinu. Kad man ir grūti, es pielūdzu zemes māti, mežu māti… Beidziet par to runāt, es dzirdēt negribu. Neuzbāzieties ar savu Dievu, man tas neinteresē. Es redzu, ka jūs esat sekls cilvēks.

Ja jums interesētu māksla, to es saprastu, tikai tur ir vērtība.

Es: Vai jūs zināt arī to, ka būs diena un no šīs zemes dzīves būs jāaiziet un jāatstāj to, ko jūs tik ļoti mīlat? Bībele saka, ka ir debesis un elle. Tikai debesīs ir Jēzus, kas katru dienu klauvē pie jūsu sirds, lai jūs viņu ielaižat. Anita, dodiet vietu Jēzum. Ellē Jēzus nav. Jums ir jāpazīst Viņu vēl šeit virs zemes, glābšana ir virs zemes dzīvojot, bet ne otrādi, tad ir jau par vēlu. Jēzus jūs mīl.

Anita: Man vienalga kur es būšu pēc tam. Ja ellē, tad ellē, tur arī nebūs slikti…

Beidziet par to runāt, es negribu klausīties tās muļķības, ja jums nav ko citu teikt, tad nerunājiet…

Man bija skumīgi. Mēs šķīrāmies kā pavisam sveši cilvēki. Šī saruna lidmašīnā mani neatstāja vienaldzīgu. Reizēm to gribēju izmest no prāta, bet atkal un atkal man par to bija jādomā. Protams, mēs, evaņģēlisti, Dieva Vārda sludinātāji, un arī tu, kas mīlam Dievu, ar to sastopamies bieži, ka cilvēki saka – nē.

Jēzus teica:

Mat.16:26: ,,Jo ko tas cilvēkam palīdz, kad tas iemanto visu pasauli, bet tam zūd dvēsele. Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?”

Ja Anitas kundze uz mirki atstātu šīs pasaulīgās lietas, pie kurām tik ļoti bija pieķērusies, un ieklausītos patiesības vārdos, eņģeļi priecātos.

Jēzus teica:

Lūk.15:10 ,,Gluži tāpat, Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas.”

Mīļais draugs, kā ir ar tevi? Iet gadi un dienas, bet kādreiz tās apstāsies. Vai Jēzus ir tavs Kungs? Viss pasaulīgais pazudīs, kam nebūs vairs nekādas vērtības. Bet tas, ko būsi ieguvis kopā ar Jēzu, paliks mūžīgi.

Vai Jēzus ir tavs Kungs? Pieņem un atzīsti Jēzu jau šodien, saki Viņam – jā! Jēzus tevi mīl.

 

Fragments no macītājas Terēze Ivaško 2017.gadā izdotās grāmatas “Kristus liecinieks”.

 

Autors: Aivis Ivaško

eksperts