Sveicināti! Savas mātes piemiņai, turpinu mājaslapā ievietot savas mātes atmiņas, dievkalpojuma materiālus un citus rakstus. Zemāk fragments no viņas 2017.gadā izdotās grāmatas “Kristus liecinieks”.
Aiz mākoņiem spīd saule
To, ko gribu pastāstīt, vairāk vai mazāk esmu mācījusies no saviem ,,kritieniem” un dažādiem dzīves ,,pārbaudījumiem,” staigājot, meklējot tā Kunga ceļus. Dievs pieļauj, ka krīti, klūpi. Diemžēl, tikai tad tu ieraugi, ka bez Dieva tu neesi nekas. Reizēm gribas saukt: ,,Dievs, kāpēc tas ar mani tā notiek?”
1.Korintiešiem 10:13: „Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums: Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest.”
Daudziem no mums ir bērni. Kad bērni vēl ir mazi, viņi mācās staigāt. Bez kritieniem neiztikt, dažreiz tie ir ļoti sāpīgi. Vai ne tā? Mēs, vecāki, „savus mīļumus” uzmanām, vienmēr esam līdzās. Tas ir tāpat ar mūsu Debesu Tēvu. Viņš mūs mīl un rūpējas par mums, jo mēs esam Viņa bērni. Kaut gan mēs ar fiziskām acīm to neredzam, mēs ticībā jūtam Viņa klātbūtni, jūtam Viņa Sv. Gara pieskārienu un apsardzību.
Psalmi 139:5: „Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi savu roku pār mani.”
Man ir gadījies dzirdēt, ka Dievs pārbaudījumus savu mīļo bērnu dzīvēs nepieļauj. Tam gan es negribētu piekrist. Vismaz ar mani tā nebija.
Ebrejiem 12:6-7: „Jo ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šaus katru bērnu, ko Viņš pieņem. Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko Tēvs nepārmāca?”
Esmu tomēr laimīga, ka esmu Viņam pieņemtā, ka Dievs mani mīl. Bieži mēs redzam un dzirdam svaidītu Dieva kalpu, kā Dievs viņu lieto ar zīmēm un brīnumiem, bet, lasot viņu dzīves vēsturi, pat grūti noticēt, kādiem lieliem, smagiem pārbaudījumiem viņš ir gājis cauri. Mūsu dārgie Bībeles varoņi, kuri palikuši uzticīgi un pazemīgi mūsu Kungam līdz galam, panesa ciešanas evaņģēlija dēļ, kā apustulis Pāvils u.c. Jā! – mums labāk patīk redzēt Dieva brīnums… bet ciešanas, lai iet garām… Cik reizes tu esi sacījis un apliecinājis: „Man viss izdosies, es varu, jo Jēzus ir ar mani! Jēzus mani mīl, man ir svarīgi, ko Dievs domā par mani, un es zinu, Viņš domā labas domas par mani.”
Ir ciešanas un sāpes, kas ir atkarīgas tikai no mums pašiem. Kāpēc no mums pašiem? Viens no spēcīgiem ienaidniekiem ir negatīvās, uzmācošās domas. Mūsu domas veido attēlus. Domas mājo mūsos tik ilgi, kamēr mēs tām ļaujam atrasties, jo mēs paši esam noteicēji, cik ilgi tās paturēsim.
Jeremijas 4:14: „Cik ilgi tavā garā vēl rosīsies tev pašai kaitīgas pārdomas?”
Dievs saka: „Priecājies”; bet prāts saka: „Par ko lai priecājas? Naudas nav, vīrs aizgājis pie citas.” Dievs saka: „Mīli savus ienaidniekus”; bet prāts saka: „Nekad!”
Mēs varam paši izlemt, ko vēlamies domāt, – kavēties sliktās domās vai pateikt – nē.
Jā, ir cilvēki, kas slikti par tevi ir runājuši, sāpinājuši tevi, nonicinājuši, atstūmuši, smējušies, nav atzinuši tavu kalpošanu, dzīves draugs pametis jeb bijis neuzticīgs. Protams, iemeslu varētu būt daudz… Domas neatkāpjas, un visu laiku, varbūt jau vairākus gadus, tu uz tām sāpīgi reaģē. Kas atnes šīs negatīvās domas un liek nepārtraukti domāt, ka esi nevērtīgs?
Jāņa 10:10: „Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu nokautu un nomaitātu.”
Tu vari atteikties no negatīvam domām! Ja tu to nedarīsi, tu nevarēsi pieaugt Dieva darbā, tev zudīs jebkāda interese uz kalpošanu. Piedod, teikšu atklāti – sātans tad tevi lietos vairāk un vairāk. Un tad tu nemanot pamanīsi, ka pats ar sevi sāksi runāt: „Man nekas neizdodas, esmu nabags, nekad nav naudas, man nav darba, vienmēr esmu vainīgs tikai es, es…”
Apvainojums, pāridarījums arvien domās zīmē jaunus attēlus un liek pamazām iegrimt depresijā. Tad atskan izmisīgs sauciens: „Man viss ir apnicis… Dievs, ņem mani mājās….”
STOP!!!
Apstādini tās negatīvās domas, tās nenāk no Dieva!
Pastāstīšu kādu liecību: Lūk, Ina, kurai patreiz jau ir 63 gadi. Biznesmene, darbīga, aktīva un, varētu teikt, arī bagāta. Divi pieauguši bērni, kuriem jau ir savas ģimenes. Gadu atpakaļ Ina uzzināja, ka viņas vīrs bijis neuzticīgs, vairākkārt pārkāpis laulību ar Inas draudzenēm, kaut gan tas bija noticis 10 gadu atpakaļ. Šobrīd Ina ir pilnīgā nervu sabrukumā. Ina saka: „Es katru dienu par to vien domāju, un es to vien saredzu, kā viņš mīlinās ar manām draudzenēm. Es netieku vaļā no domām, tās nāk kā bultas…”
No skaistas, veselīgas sievietes maz kas ir palicis pāri. Depresija ņem virsroku. Izbraukājusi slavenus ārstus. Diemžēl, viņi nevar palīdzēt. Jo tā jau ir garīga problēma un viņai pašai ir jāpieņem lēmums, kuru, diemžēl, viņa nevēlas pieņemt un dod dēmoniem brīvu iespēju darboties. Jau divas reizes ārstējusies psihiatriskā slimnīcā. Es teicu Inai: „Piedod vīram!” Bet viņa atbildēja: „To nevar piedot, visu laiku ir jādomā, kā viņš to varēja?” Mīļie draugi, kontrolējiet savas domas. Mēs paši esam atbildīgi par to, ko domājam, un paši atveram durvis ļaunajiem gariem. Atlaid pagātni, piedod, sāc dzīvot tagadnē, pacel acis uz Jēzu Kristu, kas piedeva visus mūsu grēkus; mums nav tiesības nepiedot. Dievs dzird mūsu domas, Viņš zina, ko mēs domājam.
Ecehiela 11:5: „Jūsu domas, kas dzimst jūsu prātu dziļumos, Man ir labi zināmas.”
Jēzus teica: „Mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā” (Mat.5:44).
Dieva Vārdā ir tik daudz apsolījumu, paņem tos un ieliec sevī, domā par tiem. Tu arvien esi brīnišķi radīts, tu esi tas, ko Dievs ir radījis. Viņš ir tas Kungs, kam ir zināmi visi mūsu ceļi, Viņam ir zināmas skaidras mūsu domas pat no tālienes, Viņš ir Tas, kas ieliek šķīstu mīlestību mūsu domās, pieņem tās. Attīri savas domas, lai Dieva Svētais Gars atver durvis jauna līmeņa kalpošanai! Aiz mākoņiem spīd saule.
Jeremijas 29:11: „Jo Es zinu kādas Man domas par jums -saka tas Kungs – miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, un Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.”
Vai tas nav jauks apsolījums?
Priecājies – aiz mākoņiem patiešām spīd saule!
Fragments no macītājas Terēze Ivaško 2017.gadā izdotās grāmatas “Kristus liecinieks”.
