Sveicināti! Savas mātes piemiņai, turpinu mājaslapā ievietot savas mātes atmiņas, dievkalpojuma materiālus un citus rakstus. Zemāk fragments no viņas 2017.gadā izdotās grāmatas “Kristus liecinieks”.
Patiess stāsts, par ko skaļi nerunā
Cik ilgi ir jāgaida?
Dievs Tevi sargā un mīl. Viņš nav vienaldzīgs, kas notiek Tavā dzīvē. Bieži vien mēs ceļu izvēlamies paši, domādami, ka tas ir tas pats labākais. Bet Dievs saka: tā nē!
D Jes. 55:8 ,,Jo Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi,” saka Tas Kungs.
Ja pilnībā uzticēsies Viņam, Viņš parādīs pareizo ceļu. Grūti ir gaidīt, ja nezini, cik ilgi. Gaidot, ticot, Tu tajā pašā laikā sastrādā nepareizas lietas. Dievs ir Tevi izredzējis, ja arī nāksies gaidīt daudzus gadus, arī tad, kad mati jau sāk sirmot. Bet gaidi. Dievs saka: šodien, drīz…
Bībelē ir teikts: Ebr.13:8: Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats un mūžīgi. Atkl.22:12 ,,Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem.”
Jēzus teica: drīz, bet ir pagājuši jau vairāk kā 2000. gadu. Tas drīz nav tik drīz pēc mūsu laiku skaitījuma. Dievs māca savus bērnus būt pacietīgiem. Reizēm tas ir tik grūti, ja ir ilgi jāgaida. Dievs katram ir devis savaldības garu, lai tiktu remdētas tieksmes, kas nav no Dieva. Tās ir bailes par rītdienu, bailes, lai visu mūžu nav jāpaliek vienam, bailes un neziņa īpaši vecākiem cilvēkiem. Bet Dievs māca gaidīt un paļauties tikai uz Viņu.
2.Tim 1:7 Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības Garu.
Tam Kungam ir labs prāts uz katru, kas paļaujas un gaida uz Viņu.
Ilgi domāju par Anitas atklāto stāstu. Viņa gribēja, lai neviens to nezinātu, cerēdama sevi aizsargāt no aprunāšanas. Es viņai pazvanīju un sacīju, ka tomēr vēlos to uzrakstīt, izmainot viņas vārdu. Viņa deva atļauju.
Liecība. Anitas acīs arvien bija asaras. Viņas balss bija nedaudz satraukta.
,,Kāpēc tas viss notiek ar mani?” jautāja Anita. ,,Es nevienam to nevaru stāstīt, esmu kristiete, kas paļaujas uz Dievu un gaida, kad beidzot Dievs atbildēs uz manu lūgšanu. Es esmu viena vairāk kā 20 gadus. Mani bērni ir izauguši, un katram ir sava ģimene, esmu jau vecmāmiņa. Jūtu, ka sāku novecot. Redzi, mani mati jau ir sirmi. Mans augums arī ir mainījies. Bet mana sirds arvien gaida to cilvēku (vīrieti), ko Dievs ir sagatavojis tikai man. Es esmu lūgusi Dievam: ja Viņš nevēlas man dot, tad lai no manas sirds izņem tās ilgas. Bet tas nenotiek. Manas ilgas ar katru gadu paliek arvien stiprākas. Biju iepazinusies ar vairākiem vīriešiem, starp tiem ir bijuši kristieši. Pēc pirmās tikšanas kafejnīcā vai uz ielas pastaigājoties, pavadījām ļoti labu sadraudzības laiku. Viņi visi atzina, ka esmu skaista un patīkama sieviete, un mums bija daudz kopējas intereses. Tad sarunājām sazvanīties, lai pēc tam atkal varētu satikties. lai pavadītu laiku kopā un vairāk iepazītu viens otru. Tā kā tas mēdz būt… bet otrajā dienā vairs uz manu telefona zvanu viņi neatbild.”
Anita turpina: ,,Kāpēc tas tā notiek ar mani? Kas manī nav tāds, kas ir citām? Mana draudzene saka, ka esmu pati vainīga pie tā. Tāpēc, ka es visiem uzreiz stāstu par Jēzu Kristu.
,,Nupat es iepazinos ar kādu vīrieti, tikai pateicu to, ka esmu kristiete. Arī viņš sacīja, ka ir ticīgs. Mēs ar Aldi sazinājāmies pa telefonu. Tad satikāmies uz ielas. Es jutu, ka es viņam patīku. Aldis bija atraitnis jau gadu. Viņa sieva nomira no vēža. Tad es viņu vakarā uzaicināju pie sevis mājās. Aldis bija nolēmis pie manis palikt pa nakti. Bija vēls vakars, un es pirmo reizi vēlējos būt ar viņu tuva. Ja to stāstītu kādam kristietim, domāju, ka mani varētu par to nosodīt. Bet es ļoti to vēlējos, arī Aldis. Es apzinājos, ka es vairs nebiju nevainīga, jo man ir trīs pieaugušas meitas. Un mans vecums arī vairs nav jaunības vecums. Es apzinājos, ko es daru un gribēju to… Iespējams, ka mana atļautība nebūtu kristīgi cienīga, pazīstot Dieva Vārdu. Mēs vēlējāmies to darīt abi.
,,Pat nepaspējot noģērbt apģērbu, viņam viss notika jau pats no sevis. Es biju saskumusi, ka mūsu starpā nekas nenotika.
,,Aldis neapmulsa, bet teica, ka jāiet mājās, jo viņu gaida 35 gadīgs dēls, kaut gan viņš iepriekš bija nolēmis palikt pie manis pa nakti. Viņš steidzīgi apģērbās un aizgāja, sacīja, ka rīt piezvanīs. Pagāja divas dienas, bet viņš nezvanīja. Trešajā dienā es pati viņam piezvanīju. Diemžēl viņš atvienoja signālu un neatbildēja.”
Anita bija neizpratnē. ,,Kāpēc, kāpēc tas notiek ar mani? Es lūdzu, saucu un gavēju, bet nekas manā dzīvē nenotiek. Kas man vēl jādara? Es negribu būt viena… es gribu mīlēt un būt mīlēta. Vai tā nav Dieva griba? Vai es prasu daudz no Dieva? Zinu, ka kristieši par to nerunā, ja jau esi vecmāmiņa. Vai mīlestība pieder tikai jauniešiem? Kad tad, ja ne tagad? Visus šos gadus es gaidīju no Dieva. Esmu nogurusi vientulībā. Man nav ar ko pārrunāt par šo manu problēmu. Es kādai māsai (kristietei) par to biju nedaudz pastāstījusi. Vēlējos, lai mēs kopīgi par to varētu lūgt Dievu. Viņa izaicinoši izsmejoši man pārmeta: „Tavā vecumā… vai tev nepietiek ar Jēzu? Liecies mierā.””
Mīļais draugs, varbūt Tu lasi un Tev ir līdzīga situācija, domājot, ka par to nav vērts runāt. Par to ir jārunā. Nav svarīgs Tavs vecums. Dievam nav vecuma, Dievam ir bērni. Katrā vecumā ir vajadzīga mīlestība. Vai labāk zagt mīlestību slepus, lai neviens neredz un nezina?
Anita sacīja, ka attiecības ar Aldi nenotika. Kāpēc notika tā, kā notika? Tad es lūdzu Dievu, un Dieva Svētais Gars man atklāja. Dievs mīl un ir sagatavojis daudz ko labāku. Dievs pasargāja, jo viņš redz daudz tālāk.
Stāsts no Bībeles
Dievs lika Ābrāmam iziet no savas zemes, no savām tēva mājām. Dievs nenorādīja adresi, bet teica, kur piens un medus tek… kaut gan mums gribas zināt uzreiz. Kur, kad, kāpēc?
Ābrahāms ar sievu jau bija stipri gados. Bet viņa sieva bija arvien skaista sieviete. Viņi devās uz Negebas apgabalu, lai uzkavētos, kā svešinieki tajā zemē. Ābrahāms baidīdamies par savu dzīvību sacīja, ka Sāra ir viņa māsa, neatklādams to, ka viņa ir viņa sieva. Viņš domāja: ja atklās, ka tā ir viņa sieva, viņu varētu nogalināt. Tad Geraras ķēniņš Abimelehs paņēma Sāru.
1.Moz.20:3-6 Bet Dievs naktī parādījās Abimeleham kādā sapnī un sacīja tam: ,,Redzi, tev jāmirst tās sievas dēļ, kuru tu esi paņēmis, jo viņa ir precēta sieva.” Bet Abimelehs nebija tai tuvojies, un viņš sacīja: ,,Tu, Kungs, taču neizdeldēsi nevainīgus ļaudis! Vai viņš neteica man: tā ir mana māsa? – Bet viņa pati taču arī teica: tas ir mans brālis.- Sirds nevainībā un tīrām rokām es to esmu darījis.” Un Dievs sacīja viņam sapnī: ,,Arī Es zinu, ka tu ar nevainīgu sirdi to esi darījis, un Es pats atturēju tevi, ka tu negrēko pret Mani, tāpēc Es tevi pasargāju, ka tu viņu neaiztiki.”
Esmu pārliecināta, ka arī Anitas stāstītajā liecībā Dievs pats atturēja no kaislības un neapdomātas rīcības. Dievs māca mums uzticēties un paļauties uz Viņu. Dievs ir šodienas Dievs. Es ticu, ka Viņš saviem bērniem ir sagatavojis un dos to pašu labāko. Viņš māca mums pacietīgi gaidīt neatkarīgi no vecuma. Nebaidies runāt par šīm lietām brīvi. Varbūt kādam šī liecība izraisīja pārdomas? Bet Dievs ir teicis: Nav labi cilvēkam būt vienam. Paldies Dievam, ka Viņš nav norādījis vecumu. Katrs Viņa radījums alkst mīlestības, un tas nāk no Viņa. Mēs katrs esam Viņa rokās. Viņš beigās dos mums to, ko mēs ceram, sapņojam un vēlamies. Neviena lūgšana neizskan tukšumā. Dievs dzird, redz un zina, kad ir mūsu vislabākais laiks. Dzīvesdraugs ir dāvana no Tā Kunga. Gaidi ar pacietību, kad Dievs sūtīs tev sengaidīto dāvanu.
Jer.29:11 Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.
Patiesi, Jēzus tevi mīl.
Fragments no macītājas Terēze Ivaško 2017.gadā izdotās grāmatas “Kristus liecinieks”.
